Šveinfurtes apgabaltiesas 2025. gada 6. maija spriedums lietā Nr. 10 C 158/25.

Kā advokātu birojs, kas specializējas ceļu satiksmes tiesībās, mēs atkal varējām piedzīt ekspertu izmaksas no piešķirtajām tiesībām.

1. BVSK 2022 kā piemērots pamats novērtēšanai

Tiesa vēlreiz apstiprināja BVSK apsekojuma izmantojamību: BVSK 2022 tika izmantots kā piemērots pamats aplēsēm, novērtējot zaudējumus, jo tas ir valsts mēroga apsekojums, kurā piedalās liels skaits neatkarīgu ekspertu.

Līdz ar BVSK 2022 ieviešanu tika atrisināta galvenā kritika par to, ka papildu izmaksas netiek atzītas.

2. nodevas aprēķins atbilstoši pieļaujamajam zaudējumu apjomam.

Principā nav iebildumu pret nepieciešamo ekspertu izmaksu noteikšanu, pamatojoties uz zaudējumu apmēru. Mehānisko transportlīdzekļu eksperts nepārsniedz juridiski pieļaujamās cenu noteikšanas robežas, ja viņš nosaka saprātīgu fiksētu maksu.

3 Atlīdzināmās papildu izmaksas

Tiesa atzina par atgūstamām šādas papildu izmaksas:

• Rakstīšanas izmaksas: Rakstīšanas izmaksas parasti bija jāatlīdzina, un tās ir parastā atlīdzība. Jebkurā gadījumā sagatavošanas izmaksas bija jāatlīdzina par sākotnējo darbu.
• Fotoizmaksas: Fotoizmaksas bija jāatlīdzina, par tām parasti tiek izrakstīts atsevišķs rēķins, un uzņemtās fotogrāfijas bija nepieciešamas.
• IT izmaksas: bija jāatlīdzina IT programmu izmaksas, bet ne par remonta aprēķiniem, bet par automobiļu nomas grupu un VIN pieprasījumu.

Praktiskā nozīme

Šis spriedums nostiprina mehānisko transportlīdzekļu ekspertu nostāju un apstiprina iedibināto rēķinu sagatavošanas praksi. Īpaši jāatzīmē BVSK 2022 atzīšana un detalizēts atlīdzināmo papildu izmaksu sadalījums.

Mums ir plaša pieredze ekspertu izmaksu segšanā, un mēs esam iepazinušies ar jaunākajām tiesu prakses tendencēm. Sazinieties ar mums veiksmīgai sadarbībai!

---

Vietējā tiesa Schweinfurt

Ref. 10 C 158/25

TAUTAS VĀRDĀ

tiesiskajā strīdā

[…]

Advokāts: Rechtsanwälte Grüne & Partner Rechtsanwälte mbB, Mainberger Straße 36, 97422 Schweinfurt, Gz. 590/24 GG

pret

[…]

par zaudējumu atlīdzību

Šveinfurtes apgabaltiesas tiesnesis […], pamatojoties uz 2025. gada 8. aprīļa mutisko sēdi, 2025. gada 6. maijā izdod šādu rīkojumu.

Galīgais spriedums

1. Atbildētājam ir piespriests samaksāt prasītājam EUR 69,97, kā arī procentus 5 procentu punktus virs pamatlikmes, sākot no 2025. gada 22. februāra. Pārējā prasība tiek noraidīta.
2. atbildētāja atlīdzina tiesāšanās izdevumus.
3. Spriedums ir provizoriski izpildāms.

Rezolūcija

Strīda summa ir noteikta 69,97 euro apmērā.

Lēmuma iemesli

Saskaņā ar ZPO 495.a pantu tiesa nosaka procedūru pēc saviem ieskatiem. Šā lēmuma pieņemšanas ietvaros tiesa parasti ņem vērā visu lietas saturu.

1. prasītājam ir tiesības saņemt no atbildētāja kompensāciju par nepieciešamajām eksperta izmaksām, pamatojoties uz nodotajām tiesībām.

1.1. Prasītājs varēja pieprasīt atlīdzināt viņam piešķirtās eksperta izmaksas.

1.2. Ja ir jāmaksā kompensācija par bojājumiem, kas nodarīti kādam objektam, cietušā puse var pieprasīt nepieciešamo naudas summu produkcijas vietā saskaņā ar BGB 249. panta 2. punkta 1. teikumu – tā sauktās “aizvietošanas tiesības”. Tomēr, ja ekspertam, piemēram, prasītājam šajā lietā, ir cedēts cietušās puses prasījums par zaudējumu atlīdzību atlīdzību atlīdzības prasījuma apmērā, viņš nevar atsaukties uz eksperta risku kā cesionārs. Uz ekspertu attiecīgi attiecas 2024. gada 16. janvāra BGH spriedumā (r+s 2024, 332, 23.-25. punkts) šajā sakarā izstrādātie principi:

1.2.1. Saskaņā ar 399. pantu Alt. 1 BGB prasījumu nevar cedēt, ja maksājumu nevar veikt citam kreditoram, kas nav sākotnējais kreditors, nemainot tā saturu. Šāda satura maiņa tiek pieļauta arī tad, ja kreditora maiņa ir juridiski iespējama, bet parādnieka interese saglabāt noteiktu kreditora pozīciju ir īpaši aizsargājama (iedibinātā judikatūra, skatīt BGH NJW-RR 2020, 779, 76. punkts; NJW 2010, 1074, 27. punkts; BGHZ 96, 146, 148f. 16f. punkts. NJW 1986, 713; skatīt arī MüKoBGB/Kieninger, 9. izd. BGB 399. panta 24. punkta 24. apakšpunkta 22. punktu; Staudinger/Busche BGB, 2022, BGB 399. panta 22. punkta 24. apakšpunkta 22. punktu, katrā gadījumā ar turpmākām atsaucēm).

1.2.2. Šis juridiskais jēdziens šeit ir piemērojams tiktāl, ciktāl cietusī puse var atsaukties uz eksperta risku attiecībā uz cietušo pusi, pat ja rēķins nav apmaksāts, ja tā pieprasa samaksu ekspertam. Šajā ziņā cietušajai pusei ir īpaši leģitīma interese nodrošināt, ka cietušā puse paliek tās kreditors. Tikai attiecībā uz pēdējo ir iespējams jebkurā gadījumā veikt pabalstu izlīdzināšanu, jo zaudējumu atlīdzības prasījums pret cietušo pusi un (iespējamie) prasījumi pret ekspertu, kas nododami pabalstu izlīdzināšanas ceļā, atrodas vienās rokās (pie cietušās puses). Tas vairs nenotiek pēc tam, kad prasība par zaudējumu atlīdzību ir nodota ekspertam. Tādējādi cietusī puse regulāri zaudētu tiesības izpildīt savu maksājuma pienākumu tikai pakāpeniski pret cietušās puses prasījumu pret ekspertu cesiju. Prasījumu cesijas uz ekspertu gadījumā – kā šajā gadījumā – no vērtējuma viedokļa jāņem vērā arī tas, ka saskaņā ar to dogmatisko atvasinājumu ekspertiskā riska principiem būtu jāpalīdz tikai cietušajai pusei, nevis pašam ekspertam (sk. Senāta r+s 2024, 332. panta 23. punkta f) apakšpunktu).

1.2.3. Pēc visa tā cietušās puses iespēju atsaukties uz eksperta risku pat tad, ja rēķins nav apmaksāts, nevar nodot trešām personām cesijas ceļā. Rezultātā cesionārs vienmēr uzņemas eksperta risku, izvirzot prasījumu no cedētajām tiesībām. Tāpēc zaudējumu atlīdzināšanas procesā pret cietušo pusi vai tās atbildības apdrošinātāju cesionāram – šajā gadījumā prasītājam ekspertam – ir jāpierāda un, ja nepieciešams, jāpierāda, ka rēķinā norādītie pasākumi faktiski tika veikti ekspertīzes ietvaros un ka pieprasītās ekspertīzes izmaksas nebija nepieciešamas pārmērīgu materiālu vai darbaspēka izmaksu dēļ, eksperta nepareizu vai neekonomisku darba metožu dēļ vai – ja atlīdzība tiek aprēķināta atbilstoši zaudējumu apmēram – nepareiza zaudējumu novērtējuma dēļ (sk. BGH r+s 2024, 332, 25. punkts un NJW 2024,2035, 22.-25. punkts, beck-online).

1.3. Pamatojoties uz šiem pieņēmumiem, ir piemērojami šādi noteikumi:

1.3.1. Kā daļu no zaudējumiem cietušā puse principā varētu prasīt eksperta izmaksu segšanu. Ja cietušais pēc ceļu satiksmes negadījuma uzdod veikt ekspertīzi, lai noteiktu zaudējumu apmēru, viņš var pieprasīt šo izmaksu atlīdzināšanu no cietušā, šajā gadījumā no atbildētāja kā cietušā atbildības apdrošinātāja, ciktāl šīs izmaksas bija objektīvi nepieciešamas saskaņā ar BGB 249. panta 2. punkta 1. teikumu.

1.3.1.1. Cenu līgums nav ne iesniegts, ne arī tas nav redzams no iesniegtajiem dokumentiem. Tā kā vienošanās par cenu netika panākta, ir jāmaksā (objektīvi) parastā atlīdzība BGB 632. panta nozīmē. Pamatojoties uz šiem aspektiem, BGB 249. panta II daļas 1. teikuma izpratnē ir nepieciešama šāda summa.

1.3.1.2. Pamata maksa

BVSK 2022 tika izmantots kā pamats bojājumu novērtēšanai. Tiesa ir pārliecināta, ka tas ir piemērots pamats aplēsēm (piemēram, arī OLG Munich, BeckRS 2016, 4574, 20. punkta f) apakšpunkts par BVSK 2015) BVSK apsekojums tika veikts visā valstī, un tajā piedalījās liels skaits neatkarīgu ekspertu. Principā nav iebildumu pret nepieciešamo ekspertu izmaksu novērtēšanu, pamatojoties uz zaudējumu apmēru. Mehānisko transportlīdzekļu eksperts nepārkāpj juridiski pieļaujamās cenu noteikšanas robežas, vienkārši nosakot saprātīgu vienotas likmes maksu, pamatojoties uz kaitējuma apmēru. Parasti zaudējumu ekspertīze kalpo, lai atvieglotu prasību par zaudējumu atlīdzību realizāciju. Pareiza zaudējumu apmēra noteikšana ir uzskatāma par panākumu; par to ir atbildīgs eksperts. Tāpēc, nosakot atbilstošu vienotas likmes honorāru, kura pamatā ir zaudējumu apmērs, tiek ņemts vērā fakts, ka eksperta honorārs ir atlīdzība par cietušās puses prasījuma ekonomiskās vērtības noteikšanu, kas saskaņā ar judikatūru ir izšķirošais faktors (sk. 2017. gada 24. oktobra spriedumu BGH lietā VI.10.2017 – VI ZR 61/17, 24. punkts; secinājumā arī 2016. gada 26. februāra OLG Minhenes galīgais spriedums – 10 U 579/15, BeckRS 2016, 4574, 17. punkts) Tieši šis izšķirošais apstāklis tiek pilnībā ignorēts, novērtējot honorāru pēc patērētā laika, un runā pret šādu pieeju atlīdzībai. Turklāt BVSK apsekojuma izmantošana nav pretrunā ar Federālās Augstākās tiesas judikatūru. BGH nav nolēmusi, ka BVSK apsekojumi ir principiāli nepiemēroti, lai kalpotu par piemērotu aprēķinu pamatu. Tā 2014. gada 22. jūlija lēmumā (NJW 2014, 3151 u. c.) tikai pārskatīja apelācijas tiesas norādītos iemeslus BVSK apsekojuma nepiemērošanai un norādīja, ka tajā uzskaitītie iebildumi pret tā piemērošanu nav apstrīdami saskaņā ar apelācijas tiesībām. Turklāt, ieviešot BVSK 2022, tika novērsts attiecīgais kritikas punkts, proti, ka netika reģistrētas papildu izmaksas. Ņemot vērā BVSK 2022 apsekojuma nodevu koridorus HB V par remonta izdevumiem plus merkantilā amortizāciju līdz EUR 4 500,00, tas nodrošina koridoru EUR 662 – EUR 735 apmērā. Pamatmaksa, par kuru izrakstīts rēķins, joprojām iekļaujas šajā koridorā, un tāpēc tā ir uzskatāma par nepieciešamu. Samazinājums līdz vidējai vērtībai, kā to izdarīja atbildētāja, nebija nepieciešams. Ir jānovērtē arī objektīvi radušos zaudējumu apmērs. BVSK noteiktais maksas koridors ir vidējā vērtība.

Tādēļ maksa ir uzskatāma par nepieciešamu līdz augšējai robežai.

1.3.1.3. Papildu izmaksas

Prasītājs var prasīt segt papildu izmaksas; tās arī ietilpst zaudējumu atlīdzināšanai nepieciešamajā summā. Nav nozīmes tam, vai cietusī puse ir noslēgusi atsevišķu vienošanos ar ekspertu par pienākumu maksāt par papildu pakalpojumiem. Tas, kas ir atlīdzināms vai kas jāsedz no pamatatlīdzības, ir jānosaka, interpretējot līgumu. Attiecīgi, ja nav īpašas vienošanās, ir pienākas vismaz parastā atlīdzība saskaņā ar BGB 632. pantu. Attiecībā uz kritizētajām papildizmaksām “rakstīšanas izmaksas” un “foto izmaksas” ir piemērojams turpmāk minētais:

1.3.1.3.1. Rakstīšanas izmaksas, foto izmaksas

Rakstīšanas izmaksas parasti bija jāatlīdzina. Tās ir parastā atlīdzība. Jebkurā gadījumā bija jāatlīdzina oriģināla sagatavošanas izmaksas. Tas bija jāsagatavo arī elektroniskās nosūtīšanas gadījumā.

1.3.1.3.1.1. Ciktāl tiek apgalvots, ka pieprasītās rakstīšanas izmaksas ietver arī automātiski sagatavotās remonta procedūras lappuses, tas principā ir jāpieņem. Ir jāmaksā (objektīvi) parastā atlīdzība BGB 632. panta izpratnē. Cik var secināt no iepriekšējiem darbiem lietās, kas saistītas ar rēķinu izrakstīšanu ekspertiem, rakstīšanas izmaksas tiek aprēķinātas, pamatojoties uz ekspertīzes faktisko apjomu.

1.3.1.3.2. Foto izmaksas bija jāatlīdzina. Par tām parasti tiek izrakstīts atsevišķs rēķins, un tās nav daļa no galvenajām pakalpojumu sniegšanas saistībām. Bija nepieciešamas arī uzņemtās fotogrāfijas. Prasītājs spēja tiesai saprotamā veidā paskaidrot iemeslus, kādēļ attiecīgās fotogrāfijas bija nepieciešamas. Pēc neatkarīgas pārbaudes tiesa piekrita šai informācijai.

1.3.1.4. IT izmaksas

Bija jāatlīdzina izmantoto IT programmu izmaksas. Remonta aprēķinu izmaksas nav jāatlīdzina, jo tās rodas katrā novērtējumā. Tomēr ir jāatlīdzina izmaksas par nomas automobiļu grupas noteikšanu un par VIN meklēšanu. Tādēļ tika lēsts, ka nepieciešamās izmaksas ir vismaz 3,50 euro.

[…]

parakstīts. […] Vietējās tiesas tiesnesis

Piegādāts 06.05.2025. gada parakstīts. […], JAng Kancelejas sekretārs