Karlsrūes Augstākā apgabaltiesa, 2023. gada 26. aprīļa lēmums, Nr. 1 ORbs 35 Ss 146/23.

Mūsu vadītajā tiesvedībā Karlsrūes Augstākā apgabaltiesa 2023. gada 26. aprīļa spriedumā (Nr. 1 ORbs 35 Ss 146/23) atcēla Mosbahas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru mūsu klientam tika piespriests naudas sods 240 eiro apmērā un aizliegums vadīt transportlīdzekli uz vienu mēnesi par to, ka viņš nolaidības dēļ nekavējoties nedeva ceļu avārijas transportlīdzeklim ar mirgojošām zilām gaismām un avārijas signālu.

Kas bija noticis?

Mūsu klients, profesionāls autovadītājs, tika apsūdzēts par to, ka uz BAB 81 automaģistrāles savlaicīgi nedeva ceļu policijas transportlīdzeklim ar mirgojošām zilām gaismām un sirēnu. Mosbahas apgabaltiesa savu notiesājošo spriedumu pamatoja galvenokārt ar policijas darbinieka liecību, kurš apgalvoja, ka mūsu klientam vajadzēja pamanīt avārijas transportlīdzekli un atcelt apdzīšanas manevru.

Mūsu argumentācija un panākumi OLG

Mēs iesniedzām apelācijas sūdzību par spriedumu, jo īpaši apgalvojot, ka vietējās tiesas secinājumi par īpašo signālu uztveramību un konkrēto satiksmes situāciju ir nepilnīgi un pretrunīgi. Karlsrūes Augstākā apgabaltiesa pilnībā piekrita mūsu argumentiem:

• Vietējās tiesas secinājumi par zilo gaismu, sirēnu un skaņas signālu uztveramību bija pretrunīgi un nepietiekami pamatoti.
• Nebija konkrētu secinājumu par avārijas transportlīdzekļa attālumu, iesaistīto transportlīdzekļu ātrumu un iespēju droši atcelt apdzīšanas manevru.
• OLG uzsver, ka prasības attiecībā uz satiksmes dalībnieka uztveri un uzvedību vienmēr ir atkarīgas no konkrētajiem apstākļiem un tās nevar pieņemt vispārēji.

Nozīme praksei

Karlsrūes Augstākās apgabaltiesas lēmums liecina, ka notiesājošu spriedumu par neatļaušanu neatliekamās palīdzības transportlīdzekļiem izmantot mirgojošas zilas gaismas un sirēnas var pieņemt, tikai pamatojoties uz pamatotiem faktiem. Tiesām ir rūpīgi jāizvērtē, vai un kad avārijas transportlīdzeklis faktiski varēja tikt pamanīts un kādas alternatīvas darbības bija pieejamas attiecīgajai personai konkrētajā situācijā.

Secinājums: ikvienam, kuram tiek uzlikts naudas sods par to, ka viņš, iespējams, nav devis atļauju avārijas transportlīdzekļiem, būtu rūpīgi jāpārbauda apsūdzības un pierādījumi. Mēs esam jūsu pusē kā pieredzējuši advokāti ceļu satiksmes tiesībās.

Pilns teksts

Karlsrūes Augstākā apgabaltiesa

1. SENĀTS PAR NAUDAS SODIEM

Rezolūcija

Par naudas sodu pret […], dzimušu […], dzīvesvieta: […], aizstāvis: Günter Grüne, Friedhofstraße 11, 97421 Schweinfurt, Gz. 419/22 GG, par satiksmes noteikumu pārkāpumu

Karlsrūes Augstākā reģionālā tiesa

1. Senāts par naudas sodiem, ko Augstākās apgabaltiesas tiesnesis […] kā vienpersonisks tiesnesis 2023. gada 26. aprīlī:
2. Pēc attiecīgās personas apelācijas sūdzības Mosbahas apgabaltiesas 2022. gada 15. decembra spriedums ar tajā izklāstītajiem konstatējumiem tiek atcelts.
3. Lieta tiek nodota atpakaļ tai pašai Mosbahas apgabaltiesas nodaļai jaunai izskatīšanai un lēmuma pieņemšanai, tostarp par apelācijas tiesvedībā radušajiem tiesāšanās izdevumiem par tiesību jautājumiem.

Iemesli

I. Ar Mosbahas vietējās tiesas 2022. gada 15. decembra spriedumu attiecīgajai personai tika uzlikts naudas sods EUR 240 apmērā par to, ka tā nolaidības dēļ nekavējoties nenodrošināja brīvu braukšanas joslu neatliekamās palīdzības transportlīdzeklim ar mirgojošām zilām gaismām un sirēnu, un viņam tika aizliegts vadīt jebkāda veida mehāniskos transportlīdzekļus uz ceļa uz vienu mēnesi, ievērojot StVG 25. panta 2.a punktā paredzēto četru mēnešu termiņu.

Apelācijas sūdzība par tiesību jautājumiem, ko attiecīgā persona iesniegusi pienācīgā formā un termiņā, ir pamatota ar materiālo un formālo tiesību pārkāpumu.

Ģenerālprokuratūra 2023. gada 31. marta vēstulē, kas neoficiāli tika nosūtīta aizstāvības advokātam, lūdza atcelt spriedumu.

II Pieņemamā apelācijas sūdzība jau ir provizoriski apmierināta attiecībā uz izvirzīto būtisko sūdzību, jo apstrīdētais spriedums nav pārbaudāms pēc būtības. Tāpēc turpmākajai sūdzībai par formālo tiesību pārkāpumu vairs nav nozīmes.

Daļēji pretrunīgie un nepilnīgie apgalvojumi spriedumā nepamato pieņēmumu par nolaidību, ka nav nekavējoties atbrīvots ceļš neatliekamās palīdzības transportlīdzeklim ar mirgojošām zilām gaismām un sirēnu.

Savā 2023. gada 31. marta pieteikumā Karlsrūes Ģenerālprokuratūra norāda:

III Arī apelācijas sūdzība par tiesību jautājumiem ir pamatota. Sprieduma secinājumos nav nepilnību, pretrunu un argumentācijas un pieredzes principu pārkāpumu. Tāpēc tie nav pietiekams pamats, lai pārbaudītu, vai tiesību akti, it īpaši StVO 38. panta 1. punkts, ir pareizi piemēroti konstatētajiem faktiem. Tāpēc apstrīdētais spriedums ir atceļams, pamatojoties uz vispārējo sūdzību pēc būtības (skat. Meyer-Goßner/Schmitt, Strafprozessordnung, 65. izdevums, 2022, § 337, marginālais Nr. 21 ar turpmākām atsaucēm).

Saskaņā ar StVO 38. panta 1. punktu visiem satiksmes dalībniekiem nekavējoties jādod ceļš neatliekamās palīdzības transportlīdzekļiem ar zilām bākugunīm un sirēnām. Tas vispirms prasa, lai zīmes būtu redzamas (Kettler in: Münchener Kommentar zum StVR, 2016. gada 1. izdevums, StVO 38. panta marginālais Nr. 2). To var pieņemt, piemēram, ja neatliekamās palīdzības transportlīdzeklis atrodas tuvumā, aptuveni 50 metru attālumā (skatīt KG Berlin, 08.01.2001. spriedums 12 U 7095/99- juris, 13. punkts).

Tas, ko nozīmē brīvas braukšanas joslas izveide un kādi pasākumi jāveic satiksmes dalībniekam, lai transportlīdzekļa ar īpašām tiesībām vadītājs varētu netraucēti turpināt ceļu, ir atkarīgs no konkrētās satiksmes situācijas un vietējiem apstākļiem (skatīt HeR in: Burmann/Heß/Hühnermann/Jahnke, Straßenverkehrsrecht, 27. izdevums 2022. gadā, StVO 38. panta 4. punkts; Kettler loc. cit. 38. panta 2. punkts; OLG Cologne, 1984. gada 13. janvāra lēmums 1 Ss 905/83- juris).

Saskaņā ar šiem principiem Mosbahas apgabaltiesas secinājumi par zīmju uztveramību un īpašo satiksmes situāciju un vietējiem apstākļiem nevar pamatot notiesājošo spriedumu. Mosbahas apgabaltiesa savus secinājumus balstīja tikai uz policijas darbinieka sniegto informāciju […]. Viņa norādīja, ka attiecīgajai personai vajadzēja pamanīt tuvojošos avārijas transportlīdzekli ar zilām gaismām, sirēnu un skaņas signālu, jo viņa un viņas kolēģis, kurš netika nopratināts, brauca tikai aptuveni 1 km aiz kravas automašīnas pa brīvu ceļa posmu, kad tā izbrauca” sprieduma 3. lpp. Lieciniece arī norādīja, ka autovadītājs varēja atcelt apdzīšanas manevru.

Tā rezultātā vietējā tiesa konstatēja, ka attiecīgā persona ir atspēkojusi savu apgalvojumu, ka pirms citas kravas automašīnas apdzīšanas tā bija paskatījusies atpakaļskata spogulī un policijas transportlīdzekli, kas brauca ar ļoti lielu ātrumu, pamanīja tikai tad, kad apdzīšanas manevrs bija pabeigts.

Vietējā tiesa savus secinājumus pamatoja ar to, ka attiecīgajai personai vajadzēja pamanīt policijas automašīnu, pat izbraucot, jo policijas automašīna atradās tikai dažus simtus metru aiz viņa uz pārredzama ceļa posma”, bet jebkurā gadījumā varēja apturēt apdzīšanas manevru, kā norādīja liecinieks (sprieduma 4. lpp.).

Atklājumi par zilo gaismu, sirēnu un skaņas signālu uztveramību nav pretrunīgi. Lai gan liecinieks […] apgalvoja, ka avārijas transportlīdzeklis brīdī, kad viņš izbrauca, atradās aptuveni 1 km attālumā no attiecīgās personas, vietējā tiesa, apspriežot uztveramību, pieņem, ka attālums ir vairāki simti metru. Ciktāl vietējā tiesa vēlējās kilometru apzīmēt ar dažiem simtiem metru, konstatējumi par vietējiem satiksmes apstākļiem (“skaidrs”) jebkurā gadījumā nav pietiekami, lai pamatotu secinājumu par uztveramību. Akustiskā uztveramība viena kilometra attālumā esot diezgan attāla, ņemot vērā arī divu kravas automašīnu dzinēju un braukšanas trokšņus.

Ja jau konstatējumi par uztveres spēju ir nepilnīgi un pretrunīgi, nav iespējams ticami novērtēt arī jautājumu par to, vai attiecīgajai personai būtu bijis jāatturas no uzsāktā apdzīšanas manevra vai vismaz būtu bijis iespējams to pārtraukt. Lai atbildētu uz šo jautājumu, trūkst arī pietiekamu secinājumu par konkrēto satiksmes situāciju. Piemēram, nav konstatēts, ar kādu ātrumu brauca abas kravas automašīnas un ar kādu ātrumu brauca tuvojošais policijas transportlīdzeklis. Ciktāl iespējamā jau uzsāktā apdzīšanas manevra pārtraukšana tiek izmantota kā neuzmanīgas rīcības saistošais faktors, nav konstatēti fakti par abu kravas automašīnu attiecīgajām braukšanas pozīcijām attiecīgajā brīdī. Tāpēc nav iespējams novērtēt, vai attiecīgajai personai bija jāpārtrauc apdzīšanas manevrs, atkāpjoties atpakaļ un pārbraucot uz labo pusi, vai arī būtu bijis vēlams pārtraukt apdzīšanas manevru. Tas jo vairāk attiecas uz to, ka, tā kā šajā sakarā nav konstatēts nekas, nevar izslēgt, ka labajā joslā braucošā kravas automašīna, kuras vadītājs netika nopratināts, samazināja ātrumu, kā tas ir ierasts kravas automašīnu vadītājiem.

IV. Ņemot vērā iepriekš minēto, Mosbahas apgabaltiesas spriedums ar tajā izdarītajiem secinājumiem ir jāatceļ, OWiG 79. panta 3. punkta 1. teikums, StPO 353. panta 1. un 2. punkts. Senāts piekrīt šiem pareizajiem apgalvojumiem. Tā kā ir jāveic turpmāki faktu konstatējumi, Senāts saskaņā ar OWiG 79. panta 6. punktu nevar pats pieņemt lēmumu pēc būtības. Tāpēc apstrīdētais spriedums bija jāatceļ ar izdarītajiem secinājumiem un lieta bija jānodod atpakaļ rajona tiesai jaunai izskatīšanai un lēmuma pieņemšanai – tostarp par apelācijas tiesvedības izmaksām (OWiG 79. panta 3. punkta 1. un 6. teikums saistībā ar StPO 354. panta 2. punkta 1. teikumu). Nav pamata nodot lietu atpakaļ citai nodaļai.

Vienpersoniskā tiesneša jurisdikcija izriet no OWiG 80.a panta 1. punkta; par lietas nodošanu Senātam, kurā ir trīs tiesneši, saskaņā ar OWiG 80.a panta 3. punktu nevarēja būt ne runas.

[…] Augstākās apgabaltiesas tiesnesis