Schweinfurt apgabaltiesa par pilnīgu zaudējumu: Apdrošinātāja piedāvājums par atlikušo vērtību nav būtisks, ja transportlīdzeklis turpina tikt izmantots
Daži juridiskie jautājumi, šķiet, ir skaidri noskaidroti tiesu praksē.
Tomēr tas neliedz individuāliem civiltiesiskās atbildības apdrošinātājiem arī šeit vēlēties “pārbaudīt” savus limitus.
Šajā gadījumā pretējā atbildības apdrošināšanas sabiedrība vienkārši ignorēja šādu skaidru judikatūru, tostarp Federālās tiesas judikatūru, tāpēc bija jārīkojas tiesā.
Vietējā tiesa prasību apmierināja pilnībā, taču arī tas nenozīmēja, ka apdrošinātājs to atzina.
Tikai pēc pārsūdzības iesniegšanas Šveinfurtes apgabaltiesa beidzot varēja sniegt skaidrojumu:
Piemēram, cietušajai pusei, kas turpina izmantot savu negadījumā bojāto transportlīdzekli pilnīga zaudējuma gadījumā – iespējams, pēc (daļēja) remonta -, veicot norēķinus saskaņā ar fiktīvajām aizstāšanas izmaksām, var atskaitīt atlikušo vērtību, kas noteikta eksperta ziņojumā reģionālajam tirgum.
Ekspertam, kuru cietušā puse ir pilnvarojusi novērtēt zaudējumus, lai nokārtotu prasību, parasti ir jānosaka trīs piedāvājumi attiecīgajā reģionālajā tirgū kā piemērots pamats atlikušās vērtības aplēsēm un tie konkrēti jānorāda savā ekspertīzes atzinumā.
Tomēr saistībā ar fiktīvu zaudējumu atlīdzināšanu cietušajai personai nevar piedāvāt lielāku atlikušo vērtību, ko tā nevar realizēt transportlīdzekļa faktiskās lietošanas turpināšanas dēļ.
Tiesa, īpaši apstākļi var dot cietušajai personai iemeslu izmantot izdevīgākas realizācijas iespējas, kas ir viegli pieejamas, un kompensēt tai nodarītos zaudējumus, realizējot transportlīdzekli faktiski gūto ieņēmumu apmērā (sk. BGH, NJW 2005, 357 = VersR 2005, 381).
Tomēr šādi izņēmumi, kuru priekšnoteikumi ir pakļauti cietušās puses pierādīšanas pienākumam, ir jāierobežo šaurās robežās, jo pretējā gadījumā kompensācija, uz kuru cietušajai pusei ir tiesības saskaņā ar 249. panta 2. punktu, ir jāsamazina, jo tā ir atkarīga no tā, vai cietušā puse ir tiesīga saņemt kompensāciju, kas tai pienākas saskaņā ar 249. panta 2. punktu.
BGB 2. teikuma 1. teikumu, saskaņā ar kuru cietušajai pusei pašai ir jāizlemj, ko darīt ar bojāto transportlīdzekli.
Jo īpaši cietušo personu nedrīkst piespiest piekrist apdrošināšanas sabiedrības pieprasītajām realizācijas metodēm, remontējot bojājumus.
Tomēr tā tas būtu gadījumā, ja viņam būtu jāpieņem atlikusī vērtība, ko var realizēt tikai atlikušās vērtības maiņas ceļā īsā laika periodā.
Lēmuma pilnu tekstu:
33 S 48/23 e
Ihr Ansprechpartner
Günter Grüne
Rechtsanwalt | Partner
Fachanwalt für Verkehrsrecht
Mitglied der Arbeitsgemeinschaft Verkehrsrecht im DAV