Negadījums Anglijā uz apļveida krustojuma - viens no pēdējiem Vācijas spriedumiem par Anglijas tiesībām (Brexit)

2. August 2021 Satiksmes tiesības / Civiltiesības No Comments

Negadījums Anglijā uz apļveida krustojuma – viens no pēdējiem Vācijas spriedumiem par Anglijas tiesībām (Brexit)

Negadījums Anglijā uz apļveida krustojuma, AG Schweinfurt, 07.06.2021. spriedums

Daudzjoslu apļveida krustojumi Anglijā daudziem Vācijas autovadītājiem joprojām ir noslēpums. Nav konkrētu ceļu satiksmes noteikumu kā Vācijas tiesību aktos, drīzāk ir vispārīgi piesardzības pienākumi, kas izriet no 1988. gada Ceļu satiksmes likuma un Ceļu satiksmes kodeksa, kas tomēr nav obligāti.

Turklāt, tā kā Brexit ir īstenots un pārejas periodi ir beigušies, vairs nepastāv Vācijas jurisdikcija attiecībā uz negadījumiem Lielbritānijā – ar nosacījumu, ka tiks izstrādāts jauns nolīgums.

Šajā gadījumā kravas automašīna brauca pa ārējo joslu un vēlējās izbraukt no apļveida krustojuma pie priekšpēdējās nobrauktuves. Tāpēc viņš plānoja izbraukt no ārējās joslas un palikt apļveida krustojumā.

Pa joslu tālāk iekšpus apļveida krustojumam no aizmugures tuvojās mikroautobuss, kas gatavojās izbraukt no apļveida krustojuma uz nākamā nobrauktuves. Izbrauktuve šajā vietā bija projektēta ar divām joslām.

Kad furgons mēģināja nogriezties otrajā izbraukšanas joslā pa ārējo joslu, tas sadūrās ar kravas automašīnu.

Strīdus izraisīja jautājums par atbildību un atsevišķi jautājumi par zaudējumu apmēru.

Ceļu satiksmes dalībnieku uzvedības standartus reglamentē piesardzības pienākumi, proti, 1988. gada Ceļu satiksmes likums un Ceļu satiksmes kodekss. Šāda noteikuma pārkāpumam ir indikatīva ietekme uz atbildīgās personas civiltiesiskās atbildības noteikšanu vai noliegšanu. Galīgo novērtējumu konkrētajā lietā veic tiesnesis. Jo īpaši jāņem vērā noteikumi, kas paredzēti Ceļu satiksmes noteikumos attiecībā uz konkrēto satiksmes situāciju, lai gan tas nav obligāti.

Autofurgona vadītājs pārkāpa Ceļu satiksmes noteikumu 133. noteikumu (“joslas maiņa”) un 187. noteikumu. Izbraucot no apļveida krustojuma un pārslēdzoties no labās joslas uz kreiso, pirms pārslēgšanās uz kreiso, viņš nepārliecinājās, ka kreisā puse ir brīva. Tajā laikā prasītāja kravas automašīna atradās šajā joslā. Turklāt viņš nepievērsa uzmanību nepareizi braucošajiem transportlīdzekļiem un neievēroja pietiekamu distanci. Lai gan prasītāja kravas automašīna brauca nepareizajā joslā, pa kreiso, nevis pa labo joslu, furgona vadītājam bija jāorganizē manevrs no labās uz kreiso joslu tā, lai nenotiktu sadursme. Viņam bija jāņem vērā, ka prasītāja kravas automašīna brauca pa nepareizu joslu. Viņam vajadzēja pārvietoties kreisajā joslā aiz prasītāja kravas automašīnas. Viņš neievēroja pietiekamu distanci no prasītāja kravas automašīnas.

Tomēr šajā lietā ir jāņem vērā prasītāja kravas automašīnas vadītāja līdzatbildība, jo viņš apļveida krustojumā brauca pa nepareizu joslu un tādējādi pārkāpa Ceļu satiksmes noteikumu 186. noteikumu (saskaņā ar Apelācijas tiesas argumentāciju lietā Grace pret Tanner).

Pēc tam, kad prasītāja kravas automašīnas vadītājs būtu vēlējies izbraukt no priekšpēdējās izejas, viņam būtu bijis jāpārvietojas uz vidējo joslu, kas ved uz apļveida krustojuma labo joslu. Tikai pēc tam, kad autovadītājam bija jānogriežas pa kreisi un jāpārbrauc uz kreiso joslu, lai izbrauktu no apļveida krustojuma. Kreisā josla ir rezervēta satiksmes dalībniekiem, kuri vēlas izbraukt no apļveida krustojuma nākamajā nobrauktuvē. Prasītāja kravas automašīnas vadītājam bija jāpievērš īpaša uzmanība satiksmei, kas notika ap viņu. Iespējams, viņš atturējās paskatīties atpakaļskata spogulī, jo liecinieks S apgalvoja, ka nav redzējis mazo kravas automašīnu. Šajā ziņā viņam vajadzēja rēķināties ar to, ka cits satiksmes dalībnieks šķērsos joslu, pa kuru viņš izbrauca no apļveida krustojuma.

Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpums norāda uz līdzatbildību aiz neuzmanības. Šajā sakarā cietušās puses prasība par zaudējumu atlīdzību ir attiecīgi jāsamazina. Līdzatbildība tiek vērtēta saskaņā ar tiem pašiem standartiem, kas attiecas uz delikti izraisījušā vainīgo. Tiesai šajā ziņā ir plaša rīcības brīvība. Tiesa novērtēja, ka līdzatbildība ir 50 %.

Eksperta honorārs ir atmaksājams proporcionāli tikai saistību kvotas gadījumā. Izmaksu regulējums ir izklāstīts CPR 44. daļā. Pēc tam tiesai ir plaša rīcības brīvība lemt par to, vai pusei ir jāmaksā otrai pusei tiesāšanās izdevumi, par maksājamo izdevumu summu un datumu, kad tie ir jāsamaksā. Vispārējais izmaksu tiesību noteikums ir tāds, ka zaudējušajai pusei ir jāsedz uzvarējušās puses izmaksas, ja vien tiesa nav nolēmusi citādi. Dārgakmens. CPR 33. daļas 6. punkta d) apakšpunktā ir iekļautas arī izmaksas par juridiskām konsultācijām pirms tiesvedības un eksperta ziņojuma par zaudējumiem izmaksas.

Remonta un turēšanas izmaksas arī ir atlīdzināmas, bet vispārējie izdevumi nav atlīdzināmi.